Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem bieži rodas jautājums, vai rēķins par apkuri tiek aprēķināts godīgi. Īpaši aktuāli tas kļūst tad, ja dzīvoklim ir lodžija vai balkons.
Likumi skaidri nosaka, kāda platība tiek iekļauta rēķinā un kad par papildu kvadrātmetriem nav jāmaksā. Parasti apkures izmaksas sedz tikai par to vietu, kurā siltums tiek tieši pievadīts.
Kāda sieviete sociālajos tīklos jautā vai var piemērot lielāku apkures rēķinu, ja ir balkons un tas nav iestiklots. Uz šo jautājumu atbild Zaida Kalniņa no Latvijas portāla.
Vai par atvērtu lodžiju jāmaksā apkure?
Ja jūsu dzīvoklim ir parasta, neaizstiklota un nenosiltināta lodžija, atbilde ir vienkārša – nē, par tās platību apkures rēķins nav jāmaksā. Šāda lodžija tiek uzskatīta par ārtelpu. Tā kā tajā nav radiatoru un gaiss brīvi cirkulē no ārpuses, tā neietilpst dzīvokļa kopējā apsildāmajā platībā. Apkures rēķinu aprēķina, balstoties tikai uz iekštelpu kvadrātmetriem, kurus siltummezgls reāli silda.
Kas mainās, ja lodžija ir aizstiklota?
Situācija kļūst sarežģītāka, ja lodžija ir aizstiklota un nosiltināta. Ja šāda pārbūve ir veikta likumīgi un saskaņota būvvaldē, apsaimniekotājs var mainīt aprēķina kārtību. Atkarībā no tā, kā tieši pārbūve veikta, par šo platību var nākties maksāt daļēji. Bieži vien šādos gadījumos piemēro koeficientu 0,5. Tas nozīmē, ka rēķinā pieskaitīs pusi no lodžijas platības, jo aizstiklošana rada papildu siltuma barjeru un ietekmē visas ēkas siltumnoturību.
Noteikumi sērijveida ēkām Rīgā
Rīgā ir spēkā īpaši noteikumi tipveida daudzdzīvokļu mājām, piemēram, 119., 602. vai 103. sērijas ēkām. Pašvaldība ir izstrādājusi speciālas skices, kā lodžijas drīkst aizstiklot, lai māja nezaudētu savu vizuālo izskatu. Ja iedzīvotājs ir ievērojis šos “Tipveida aizstiklošanas risinājumus” un viss ir juridiski sakārtots, apsaimniekotājs apkures maksai parasti piemēro minēto koeficientu 0,5. Tas ir likumīgs veids, kā aprēķināt maksu par telpu, kas vairs nav pilnīga ārtelpa, bet vēl nav arī pilnvērtīga istaba.
Sekas pašrocīgai un nesaskaņotai pārbūvei
Dažkārt iedzīvotāji izvēlas aizstiklot lodžijas paši, neprasot atļaujas un neievērojot kopējo ēkas stilu. Ja šāda rīcība tiek klasificēta kā patvaļīga būvniecība, sekas var parādīties arī rēķinos. Apsaimniekotājam tādā gadījumā ir tiesības piemērot pilnu apkures maksu par visu aizstikloto platību. Tas tiek darīts, jo faktiski lodžija ir kļuvusi par daļu no iekštelpas, kas patērē ēkas kopējo siltumu, pat ja tajā nav iebūvēts atsevišķs radiators.
Kad platība mainās oficiāli?
Reizēm pārbūve ir tik nopietna, ka lodžija tiek pilnībā pievienota dzīvojamajai istabai, izņemot logus un durvis. Ja pilsētas būvvalde un Valsts zemes dienests apstiprina jauno dzīvokļa inventarizācijas lietu, šie kvadrātmetri oficiāli kļūst par dzīvojamo platību. Tikai šādā situācijā tiek mainīta mājas kopīpašuma domājamā daļa. Tas nozīmē, ka turpmāk par šo bijušo lodžiju apkures maksa būs jāmaksā pilnā apmērā, tieši tāpat kā par virtuvi vai guļamistabu.
